Šogad Ziemassvētki nav par traku.
Es neeju pa ierasto ikgada taku,
bet savācu tos labākos
un jaukākos cilvēkus sev blakus.
Asprātīgu ideju dāvanām nav,
jo vienmēr šķiet, ka nesanāks.
Bet šogad man cilvēki teica "klau,
tu taču esi fotogrāfs!"
Kas ir nedaudz smieklīgi,
jo es jau tikai tā, prieka pēc.
Tomēr pateicoties dažiem palīgiem,
Mani darbi kaut kur parādīties mēdz.
Tālāk nekas nerīmēsies, jo es tomēr gribu izstāstīt līdz galam. Ikgadējo dāvanu problēmu ("neko nemāku, nav naudas, nezinu, kam dot") esmu atrisinājis - izprintēju pēdējā gada labākos kadrus, kas ievietoti skaistā un krāsainā aploksnē. Uz aploksnes ir cilvēka vārds, uz fotogrāfijas aizmugures - īss apraksts un novēlējums. Tas taču ir labi, vai ne?
Nē, tomēr viss, ko es sataisīju tagad izskatās pēc haltūras. Rokraksts šķībs un fotogrāfijas maziņas. Nu labi, cerams.
Nosvinēts ar draugiem, padzerts karstvīns ar jauniem draugiem, noskatīta filma un padzerts vīns ar citiem jauniem draugiem, šovakar sākas ģimenes maratons - mātes + māsa + viņu vīrieši + vīrieša māte. Rīt vecvecāki tālumā, parīt ģimenes paplašinājums tēva virzienā. Un tad sestdien koncerts, pēc kura varēšu lepoties ar savu talantīgo Līvu. Viss ir okei, fain un kul, dzīvotu vēlreiz.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.