440 659.25 880 1046.50

Cerībā, ka daži labi mani sapratīs, nu gluži kā tajā nelaimīgajā gūgūdols dziesmā, es izmisīgi būvēju sev apkārt arvien absurdāku tēlu. Nekas vairs nav nopietni, nekas vairs nav īsts, gribētos paraudāt, bet nav jau par ko. Manas mērvienības ir tviteri, marihuānas un sāpīgi skatieni, un tad es ielavos mājās, lai atrastu zīmīti "būšu mājās svētdien", tāpēc atļaujos uz riņķi strinkšķināt 440 659.25 880 1046.50

440 659.25 880 1046.50

440 659.25 880 1046.50

440 659.25 880 1046.50

440 659.25 880 1046.50

440 659.25 880 1046.50

440 659.25 880 1046.50

un nu jau ir gandrīz seši. Izdaliet kādu no lielākajiem skaitļiem ar kādu mazāku un iegūsiet kādu skaistu ciparu, un tur var novērot tos periodus, kas liek matiņiem ausīs viļņoties saskanīgi, tāpēc arī neironos tas pulsē patīkami. Un varbūt tāpēc es negribu atmest blūzu, un varbūt tāpēc es gribu dejot arī pie trapstepiem un šostakovičiem. Anyway I can try anything it's the same circle leading to nowhere.