Es kāpjos pa solim atmuguriski kalnā, bet ik pa laikam saslīdu un atkal paripoju tuvāk morālam pagrimumam. Katru nedēļu iepazīstu pāris jaunu cilvēku, bet vismaz vienam tieši vai netieši drusku nodaru pāri.
Vakar biju spēļu vakarā, kas vismaz man pārvērtās par ģitārvakaru. Bija arī trīs kaķi, vīna litri, viskijs un cepumi, kā arī Mežaparka neizbrienamie purvi un nakts sarunas.
No rīta padzēru tēju, apēdu sešus cepumus un devos piedzīvojumos. Ne pārāk mazgājies, joprojām bez cepures, ar pēdējiem 9€ kabatā, austiņas saplēstas līdz tam stāvoklim, kad ar roku jāpietur, lai skanētu kreisā. Tad īsi vienu pēc otras satiku trīs meitenes, kas vienmēr ir patīkami. Rīt paredzēta sālsmaize, uz kuru man laikam jāņem manā dzīvoklī atrastas dāvanas - galu galā, 9€ pazūd ātri, ja gribas kafiju, gribas kafiju nopirkt arī meitenei un gribas paēst, a salāti ir dārgi, jo tur liek iekšā kivi.
Ejot atpakaļgaitā. Svētdiena iesākās patīkami - skrējiens uz veikalu, duša, brokastis, tieši tādā secībā. Tad pieslēdzu pastiprinātāju datoram, kas vienmēr ir ilgi taupīts prieciņš. Uzslēdzu pacilājošu elektroniku un man ballīte sākās jau divos. Ēst es nesāku taisīt pietiekami laicīgi, bet varēju to ik pa laikam darīt visu ballītes laiku. Alkohols pazuda līdz galam, kas ir nedaudz neierasti, atceroties, kā pēdējās dzimpenēs kaut kas paliek pāri. Protams, varbūt atšķirība tāda, ka šoreiz man daži cilvēki dāvināja dāvanas (par ko es nesūdzos), nevis tikai pudeles (par ko es arī nesūdzos), tāpēc kopējā litrāža nepieauga eksponenciāli, tikai lineāri.
Dāvanas, par kurām šobrīd atceros - pāris grāmatas, divas šalles (supermilzīgā mākslinieka šalle un superglaunā "esmu biezs un elegants" šalle), brīnišķīga fotoizlase no Rūtas (ar personalizētiem parakstiem), augļi, pudeles, virtuves dvielis no Līvas (tieši tāds, kādu mēs kopā lietojām mūsu zelta kopdzīvē). Drusku vēl ēdiens. Cepumi - gan pašcepti, gan no Daugavpils veikala. Fak, es vairs neatceros. Pudeles no tēva, ā, bet tās jau arī skaitās pudeles. Nauda, kas beidzās.
Bija ģitārbrīži, klavierbrīži, akordeons, cilvēki runāja, pīpēja, drusku dziedāja. Kaimiņi skaļi nesūdzējās. Tad aizgājām uz Čomski, mūs izlika ārā. Aizgājām uz vairākiem aizvērtiem bāriem, Grīnvudā izlika pēc pirmā dzēriena, no Alas izlika pēc piecām dziesmām un vienas alus glāzes, bet no Rokkafejnīcas neizlika nemaz. Ar Grietu nodziedājām divas dziesmas karaokē. Pamodos, joprojām bija mana dzimšanas diena un visi man sāka novēlēt lietas, bet es telefonu neieslēdzu līdz kādiem diviem pēcpusdienā.
Ja godīgi, man bija diezgan slikti pirmdienas rītā, bet ne tās ierastās paģiras. Nogurums kombinācijā ar brokastu izlaišanu man diezgan bieži mēdz beigties ar tuvošanos ģībšanai, tāpēc es to risināju ar diviem vistas pīrādziņiem un Rimi toniku, un tā bija paradīze Rīgas ielās, kad es gāju pa Barona ielu un ēdu vistas maizītes un dzēru Rimi toniku. Pārmaiņas pēc bija patīkami iet ļoti lēni, saulīte smaidīja un krāsainā šalle sildīja. Un tad vakarā Cielaviņa un kotletes un Līva ciemos un vispār 10/10, šis gads joprojām ir iesācies labi.
***
Es, tad kad biju maziņš divdesmitviengadnieks.
Atradu pilnīgi mistisku macro objektīvu, ar kuru varu uzņemt šitādas bildes. Nezinu, kā to jebkad pielietošu, bet nu tagad man laikam ir macro objektīvs.
Un šovakar es drusku bildēju ārpusi ar ilgu ekspozīciju, ko es, cik atceros, neesmu darījis kopš Tallinas, 2013. gada pavasara.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.