Ceturtās dienas noslēgums

Viss sākās ar ceturtdienu, jo gāju paēst pusdienas pie Kristapa, lai nebūtu jāpavada laiks dzīvoklī bez ūdens. Pamodāmies Ogrē. Tad pamodāmies pie manis, un tad vēlreiz pie manis, bet ar citu kompanjonu blakus. Šovakar ar Kristapu vairs nedzērām, šovakar dzēru  ar ģimeni, bet rīt atkal sāksies - kārtējā balle. Būs pilns neērtības kalngals, bet būs arī pilns patīkuma kalngals. Cerams.

Citēju pats sevi:
"protams, ka es neesmu laimīgs. bet es visu daru citiem cilvēkiem. kāda jēga uztaisīt garšīgas vakariņas, ja citi nepagaršo? mūzika arī skan labāk, ja ir kompānija. es eksistēju tikai tajos savienojumos ar citiem cilvēkiem. un man ir bail iedomāties, ja tas pāries. un es gribu, lai man ir blakus cilvēki, jo vienatnē es iegrimstu nevajadzīgā huiņā, jo vairs nav spiediena darīt neko svarīgu."

Citēju citus:
"Vai nevarētu būt tā, ka kāda laika atturēšanās uzlabotu tavu spēli no tāda viedokļa, ka meitenes tevi uztvertu nopietnāk kā attiecību materiālu. [..] puiši, kas daudz randiņo, kuriem apkārt vienmēr ir daudz meiteņu-draudzeņu vai kuriem ir meiteņu labākās draudzenes, ir tā kā grūti uztverami nopietni kā potenciāli Draugi. Liekas, ka viņi paši visticamāk tevi neuztver īsti nopietni, tu viņam esi kārtējā, un tā viņi paver durvis tai instinktīvajai sapratnei, ka ar viņiem var spēlēties, var visādi svārstīties."

Es pieļāvu vairākas kļūdas pēdējās dienās, tāpēc ceru, ka kādreiz, restaurējot blogu ierakstus, fotogrāfijas, čatus un īsziņas, izaugšu gudrāks un veiksmīgāks.

Atpakaļ pie mūzikas, šodiena skanēja daudz stabilāk. Jānis atnesa jaunu dziesmu, saķibinājām kopā, viss štimmē. Kamēr pīpēju ar  Anastasiju, sapratu, ka, bļeģ, visa mana grupa pazīst Kristapu. Ļoti gribās sintezatoru, un tādu kārtīgu analogu, nevis ņemties datorā. Datorā pārāk daudz aspektu, nevaru atrast to perfekto programmu ar perfekto, ē, spraudni (? nu, plug-in), kas būtu tik vienkāršs, lai ātri un ērti rīkotos, bet pietiekami advancēts, lai reāli varētu skaņu pielāgot vajadzībām. Nemaz nerunājot par vizuālo ērtību un pievilcību.

Līsti stiprāk, līsti vairāk. Bildes

Esmu pamanījis, ka degradēju kompozīciju ar digitālo kameru. Esmu tik ļoti pārņemts ar gaismām, ka bieži ir klāt absolūti liekas detaļas, šķībs horizonts vai miruši laukumi. Filmiņbildēm nekad neapgriezu malas, šitām - visas jāpagriež, jāapgriež, jāaizsmērē detaļas un kas tik vēl ne.

Anna. Trešās dienas rīts.

Laura. Trešais vakars. Eksperimentēju ar aizmugures kompozīciju. Parasti nesanāk, bet šis variants pašam patīk.

Kaķis. Lai gan zinu, ka kaķim jau esmu apnicis, nespēju beigt viņu mīļot, kaitināt un fočēt.

Laura un kaķis.

Laura un Kristaps. Šķībi utt, bet gribu atcerēties vakaru reālistiski, nevis mākslinieciski. Puslauru nogrieztu, ja taisnotu horizontu.

Laura. "Sēdi pusprofilā!" es teicu.