katru katru

Katru dienu atceros kaut ko jaunu, kas palicis datorā. Tas, ka es varētu dabūt arī jaunu, nemaina to emocionālo vērtību bildēm, video, mūzikai. Pizģets, vai tiešām tas minūtes gabaliņš, ko ieliku saundklaudā, tagad ir vienīgā liecība par tām visām negulētajām naktīm, kad spaidīju plastmasas un gumijas taustiņus, ķerot disharmonijas? Šodien mēģinājums atkal nekāds - jo nav mana datora -> nav taustiņu.

Šodien kaut kā gandrīz visa diena pagāja taisot tās fakin bildes. Nav ticības saimniecei, ka viņa tiešām spēs izvēlēties tikai labās bildes.

Ar sarkanām acīm blenžu baltās lapās ar melniem ķeburiem. Nenocietos, sāku ņemties ar vecām zenītbildēm.

1. Strūklakas auseklis. Apakšā neapstrādāts oriģināls. Nedaudz pārsteidzoši, ka virsroku ņēma pamatne, nevis pats ūdens, kā biju gaidījis.

2. Tallina starojošas Rīgas noskaņās. Oriģinālu nav vērts likt, var saprast takš. Neņēmos ar kompozīciju, prasti salaidu kopā.

3. Puškina saulespuķe. Apakšā oriģināls. Maliņas neapgriezu, jo pēc ceturtās iterācijas vidus vairs nebija interesants.