10 marts 2015

Nu kā

Šķiet, ka darbā mani pārsteigt vairs nevar. Kā jau sagaidīts, Mārupē bija grūti un nepatīkami, un ilgi. Pēc tam es 20 minūtes gaidīju tēvu krastmalas vējos, kamēr viņš bija nepilnu 10 minūšu attālumā, un tā stāvēdams es jutu, kā pamazām kļūstu slims.

Ierados mājās noguris un izsalcis, bet ar jaunu datoru. Un tad nāca ciemiņi, un es laikam esmu beidzis žonglēt meitenes kādu laiciņu. Svētdien mēģinājums, pie apvāršņa parādījies bundzinieks. Esmu laimīgs.

Kas pirms tam? Darbs, darbs. Šodien darbs, bet ļoti čil. Vangažos. Atbraucu mājās, uztaisīju zbis vakariņas sev un Justīnei, kura tad man nogrieza matus. Justīne ļoti skaisti saģērbusies bija. Vispār meitenes smukas.

Šitādas vakariņas. Viegli, ātri un garšīgi. Tur ir vistiņa un sēnes.


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.