Vairāk

Vairāk runāju, nekā daru. Tas par pēdējo nedēļu. Labāk gan vakar nebūtu neko darījis, jo iztērēju 15€ no saviem 17€. Vispār, 28€ no saviem 30€, bet tie 13€ bija godīgi iztērēti par dzērieniem un cigaretēm.

Katru reizi, kad nejauši satieku tevi, apreibinos un pamostos pie viņas.

Biju uz koncertu, kas bija ne tikai foršs, bet arī tik foršs, ka man atļāva uzkāpt uz skatuves. Tas man pašam patika, lai gan draudziņi drusku smējās un tad aizgāja pīpēt bez manis.

Un tu tur stāvi un centies izskatīties vecāka ar saviem matiem un drēbēm, un es sēžu netālu un neesmu bijis dušā kopš vakardienas.

Pēc tām gājām uz Čomski un neaizgājām, bet uz Avotu ielas (jeb "Avotenes" fuj, vai vienas ietaupītas zilbes dēļ tā jādara) ieraudzījām atvērtas durvis, kuras no iekšpuses aizvēra Čomska bārmene. Durvis atradās mazā koka mājiņā. Ķipa mazais Čomskis, vai viņu virtuve?

Es cenšos neskatīties, bet katru reizi, kad nejauši sanāk, atduros pret tava skatiena sānu, jo tu vienmēr refleksīvi pavērs acis pret mani un tad novērsies mirklī, kad atpazīsti. Un tajos mirkļos tev pārslīd pāri tāda sociālo baiļu ēna pār seju.

Kā man šodien feisbukā aizrādīja, varbūt tur ir VIP zona trū dzejniekiem.

Tad es centos no tevis aizbēgt prom. Dzīve iekārtoja tā, ka man līdzi nāca trīs meitenes, ar kurām esmu gulējis.

Bet iepriekšējā vakarā Jezītī es nopirku aliņu, kuru atvērtu aiznesu uz Ļeņingradu, kur aizņēmos matugumiju, kuru pārmaucu pār cigarešu paciņas plastmasu, kas uzlikta uz atvērtā aliņa, kuru pēc tam nedzertu aiznesu mājās, kur es to šodien izlēju. Jo vecs.

Šķiet, ka "mīlestība" pārvērtusies par naidu, bet ne tādu īstu naidu, tikai kaitinošu kņudoņu smadzenēs un dīvainas vibrācijas sirds apvidū. Nāk uz augšu sāpīga atrauga, un gribas norīt nost, bet tad iesāpas vēl vairāk.

Un ja tā sajūta joprojām ir dzīva, kas tad bija visas jūtas pa vidu? Started at the bottom