05 maijs 2015

20 kiloskatījumu

Nu, pēc maniem rupjiem aprēķiniem, katrs raksts šajā vietnē ir lasīts vidēji 33 reižu. Protams, ja atņem botus, manus skatījumus 2008. gadā (pirms zināju, ka var atslēgt savus skatījumus), cilvēkus, kas guglē meklē "dzeltens šķidrums no deguna" un tamlīdzīgi, statistika ļeva.

Valpurģi ir pārdzīvoti, nākamās dienas mēģinājums gan bija skaļš, bet veiksmīgs. Pēc tam pilnīgā nenoskaņā gāju dzert, un jau pēc pirmā aliņa aizgāju mājās. Kāja sāpēja, galva sāpēja, ar nevienu nebija spēka runāt. Un nākamajā dienā atkal viss sākas no jauna, jo starp darbiem jāskrien uz bāru, kur man met pakaļ džointus, un zvana, lai eju uz citiem bāriem, un tad ir klavieres, meitenes, drāmiņas, jociņi un kas tik vēl ne. Piemēram, vienā brīdī, man likās, ka es eju kauties. Nav tā, ka es baigi alkstu kauties, bet tajā brīdī bija tāda enerģija - vai tiešām kāds man nāks klāt un sitīs pa seju? Tajā brīdī rezultāts vairs nav svarīgs, jo pēkšņi dzīve bija interesanta.



Protams, ka gājām uz Čomski, bet pa ceļam viss sāka mirt. Ne visiem, bet viss, un tā nu mēs iegājām tualetē, man meitene iedeva pēdējo malku sava dzēriena, visi uztina, visi aizgāja kur nu kurš, un tā nu visi pēc kārtas lēnām sāka raudāt, un man vokāliste prasa, kāpēc visas dziesmas skumīgas, un šeit ir atbilde.

Un tad atkal mēģinājums, kas bija šausmīgs, bet es sarakstīju jaunu dziesmu un tā skan brīnišķīgi. Ja nebūtu šis gabals izdevies tā, kā izdevās, es ļoti baidītos no turpmākajiem mēģinājumiem.

Šodien, pa vidu visām citām muļķībām, uztaisīju pinhole jociņu ar digitālo kameru. Tā jau romantiski, bet ja vēl rezultāti ir RAW faili, reāli kūstu.

Sākumā vēl turēju rokās prastu kartona gabaliņu ar caurumu pie kameras, bet gaisma tā piesārņoja no visām pusēm, ka rezultāti abstrakti.



Bet mīlīgi.



Tad centos nostiprināt kartonu pie korpusa, nedaudz labāk, bet, protams, tumšs, tāpēc sākās pusminūtes ekspozīcijas.



Caurums pārāk liels, tāpēc uzliku melnu kartonu ar mazāku caurumu.



Protams, sensors tagad ir aizdirsts.



Šeit pamanīju, ka tomēr gaisma pa malām nāk iekšā.



Pāris labojumi.



Nākamais solis ir uztaisīt kvalitatīvu uzspraužamu to pārklāju, jo šobrīd kartons turās ar to pie-sienas-līmējamo huiņu un skoču, bet ar to ņemties āra vai ballītes apstākļos nevarēs.




Vienā brīdī pafočēju arī caur nepiestiprinātu lēcu. Fokuss grūts.





Bet kopumā efekts interesants.



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.