Nav nekāda racionāla iemesla, kāpēc tēvs man ir devis naudu līdz šim, ja neskaita viņa ticību manam potenciālam, bet zeme deg zem kājām, pārvēršas stiklā, es slīdu, skrāpēju, ieplēšu ar saviem noraudātajiem vaigiem un sagriežu pats savus pirkstus zem nagiem, tajā pretīgajā veidā, kad sāp ilgi, bet plāksteri nelīdz, jānosien visas rokas ar marli, un tad, laime nelaimē, nevar par smēķi noturēt.
Esmu psihotiski priecīgs un nelaimīgs, un, kā pirms dažām dienām atkal sapratu, jo šī atklāsme nav jauna, ka vienīgais iemesls, kāpēc nemeklēju profesionālu palīdzību, ir panika, ka man pierakstīs OCD, ADD, vieglu disleksiju, dies pasarg, depresiju, kleptomāniju, un tad man izrakstīs zāles, kuras mani padarīs apātisku vai uzbudinātu, un bez kurām pēc tam es būšu garlaicīgāks par tiem čaļiem, kas tirgo zāli un paši pīpē, un tad vairs nav interesanti. Nu, atkal sasniegšu to svētdienas stadiju, kad ballītē jālasa Rīgas Laiks, jo tas ir vienīgais, kas ir līdzi, bet uz vietas ir tikai man vienaldzīgu mūziķu diskogrāfijas un plates, un ģitāra nesanāk, bet Emma guļ un nav, kas ar mani ņemtu un parunātu par drazu un skaistām lietām.
Anna paziņoja, ka mani vairs neciena, bet es pats sevi necienu, un bez tā svaigi, pēdējā gada laikā sapumpētā matrača, kas ir mani Rīgas draugi, es būtu sadauzījies stiprāk, bet agrāk, un es būtu spējīgs piecelties, pirms esmu noslīcis atbildības lietū, un jau no pirmajām lāsēm ir skaidrs, ka šis ātri nebeigsies. Pilieni smagi, bet gaiss vēl smagāks, bet sirds vēl smagāka, jo pats izvēlējos krist, tikai tāpēc, ka gribēju uzlidot tik augstu, un strauji, nevis kāpt pa karjeras kāpnēm.
Man šobrīd jātulko, nevis jāraksta. Kamēr tulkoju pirms trīs stundām, mamma fonā skatījās seriālu, kur viens no galvenajiem varoņiem paziņoja, ka "I'm completely surrounded by no beer," ko es arī citēju tviterī, kur uz to atsaucās Grieta, piesolot alu Čomskī. Bet tie izrādījās divi ali, un tad es mājās biju divos. Pa ceļam atpakaļ nofotografēju ļoti miglainu skatu, jo vajadzēja atbildēt Ildzei, bet nebija spēka, laika un enerģijas rakstīt tekstu. Un tad es tikko 10 minūtes čakarēju kontrastu, krāsu, kontrastu, krāsu, kontrastu, krāsu, pieliku tekstu, un sāku rakstīt.
I sympathise.
AtbildētDzēst