Nelielās cerības

Starp mašīnām, motoriem, meiteni un riteni; starp koncertiem, dzērieniem, fotografēšanu un bezdarbu; starp ziemu un atvasaru turpinu kulties un dziedāt, un ražot tulznas uz pirkstiem, kas nepazīst īstu darbu. Labā roka atkal asiņoja un cīpsla draudēja pārstiepties. Kaklā atkal kaut kas noklikšķēja pie skaļajām tenora partijām, un rīt es eju atdziedāt uz kori. Ne man dziesma sagatavota, ne man būs iespēja baigi braukt uz koncertiem ārzemēs, bet gribētu tomēr atķeksēties, ka kādreiz esmu tur dziedājis. Tāpat kā es joprojām priecājos, ka vienreiz ierakstīju ērģeles vienā albumā, par spīti tam, ka albums tika pārrakstīts vēl divas reizes bez manis un grupa pēc albuma pārstāja spēlēt.

Šonedēļ bija divi koncerti. Ceturtdienas koncerts bija dramatiski slikts uz pirmo divu fona. Skaņotājs pidars, visiem mums lažas, publika atnāca uz otru grupu, un tā tālāk. Bet sanāca piedzerties par brīvu, un daži no draugiem tāpat bija tik augstu, ka priecātos arī par sliktākiem koncertiem.

Vakardienas koncerts man izglāba noskaņojumu. Ar visu manu lobēšanu bija drusku mazāk publikas, kā gribētos, bet to jau vienmēr gribas vairāk. Galvenais, ka publika bija brīnišķīga un, kā šķiet, juta līdz. Atkal piedzēros par brīvu, noēdu nopelnīto hesburgerā.

Šodien aizgulējos, iestrēgu mājās, izmetu neplānotu loku, padzērām kafiju, kas varētu garšot labāk pie kūkas, kura garšoja drusku sliktāk, kā izskatījās bet tieši tik labi, cik izklausījās. Paklausījāmies Pink Floyd, Autobusu Debesīs, Džordžu Harisonu un dažus neciešamus agrīno divtūkstošo gabalus. Randiņi ir bijuši sliktāki un ir bijuši labāki, bet man šķiet, ka labāks randiņš par šo šodien nebūtu sanācis. Miera iela kārtējo reizi pievīla, šoreiz - aizverot ciet durvis visām kafejnīcām, neraugoties uz melīgi uzdrukātajiem darbalaika cipariem. Laikam esmu imūns pret vispārējo sajūsmu, kas vēdī pār tramvaja sliedēm, ja neskaita tos brīžus, kad no fabrikas nāk šokolādes smarža. Starp citu, arī to es parasti sajūtu Brīvības ielā, nevis pie tramvaja pieturas.

Alus pie angāra, mājupbrauciens ar dūraiņiem un mūziku ausīs, un, pats galvenais, tas viss uz mana riteņa, kuru beidzot ja ne salaboju, tad vismaz pielaboju.

Reku dažas bildes ar tiem tur čaļiem no tā tur festiņa.

Un rekur circa 2012 jūlija sākums.