es blenžu bezgalīgās tukšās virtuālās lapaspusēs, cerībā, ka atradīsies vārdi, kas izskaidros man par tevi un tev par mani.
nesaprotu, kāpēc apkārtējā dzīve turpina risināties, kāpēc dzirdu kaķi, interneta meistaru, čīkstošo grīdu un strādniekus pagalmā, kāpēc man turpina zvanīt, kāpēc man jāturpina domāt, ko spēlēt kāzās un ko pie velna man teikt kāzās, ja nekad neesmu bijis kāzās. kāpēc ir šie pārrāvumi starp tiem brīžiem, kuru dēļ ir vide, kuru pārraut?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.