Pēc kāda brīža neko nesakot aizgāju gulēt. Man šķiet, ka māsa aiz durvīm klusi atvadījās no manis, bet man vairs nebija spēka atbildēt. Zinu, ka esmu darījis pāri savai ģimenei visradošākajos veidos, tomēr šis gadījums manī atstāja ļoti dziļu kauna sajūtu.
Nedaudz senāk bija reize, kad pusnaktī vienatnē paņēmu psihodēliju. Pēc trīs stundām centos aiziet gulēt, neņemot vērā to, ka parastā iedarbība man ilgst līdz pat diennaktij. Rezultātā starp četriem un septiņiem rītā es blenzu griestos un domāju par to, cik es nenormāli sabojāju pats savu dzīvi, tādējādi sabojājot dzīvi savai ģimenei. Sajūta nebeidzās pēc asarām, tā nebeidzās pat miegā.
Esmu veicis izvēli, kas varbūt nav pareizā izvēle, bet es esmu nonācis stāvoklī, kad jūtos tikpat apreibis no sāpēm, bet šoreiz pilnīgi bez narkotikām. Liktenis, nē, es pats esmu sev sakārtojis dzīvi tā, ka šovakar būs iespēja dzert, un es ceru, ka kāds ar mani sakausies, es ceru, ka mani vajadzēs vest mājās ar mašīnu, es ceru, ka rīt mani izmetīs no grupas, kuru esmu atstājis novārtā, es ceru, ka saņemšu visu pēc nopelniem, varbūt, ja paveiksies, mani pat atlaidīs - un tad es varēšu beidzot pārdot pēdējās paliekas un aizbēgt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.