Es vienkārši improvizēju katru dienu, neskatoties atpakaļ, tikai savācot visu iepriekšējo drazu sev ik pa laikam priekšā šodienā un domājot, kā to tagad risināt. Cerībā, ka, tā darot pietiekami ilgi, es sākšu lēnām saprast, kā pareizāk risināt tādas vai citādas situācijas.
Agresīvi cenšos rakstīt dziesmas, jo, ja neskaita Ziemu, neviens man nav pateicis, ka manas dziesmas ir sliktas. Pilnībā apzinos, ka vienai grupai rakstu tikai par dzeršanu, otrai - par attiecībām, un kaut kā to vajag mainīt, un labāk ir beigt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.