Dažreiz es gribētu būt kā mans divdesmitdivgadīgais taksists, kurš nedēļā uz rokas saņem 400€, strādājot vakaros, studējot pa dienu un ballējoties naktīs. Nodokļi ir lohiem, kas tos nemāk apiet. Nodokļi, protams, ir interesanti, un ir jāzina, kā tie tiek iekasēti un izmantoti, bet, nu, tikai tāpēc, lai zinātu, kā apiet.
Es pat īsti negribu, lai man būtu par tiem 2 gadiem mazāk, bet gribētu dot mazāk sūdu par to, ko darīšu nākamnedēļ. Mani hobiji ik pa laikam šķiet kā pienākumi, jo esmu tos uzņēmies, un tad nedrīkst pievilt ne sevi, ne citus. Šobrīd esmu labajā periodā, jo pāris mēnešus kā pa muti viļāju 3 dziesmu idejas, un par laimi man ir 2 atbilstošas grupas, kurās 2 no tām izpaust. Nevienā grupā šobrīd varbūt nav tās inerces, kas bija precīzi pirms gada, bet inerci ir aizstājis darbs, zināšanas par to, ko vajag un nevajag.
NK kļuvis citādāks. Lai gan saglabājies tas pats, kas no sākuma - es un Jānis bīdām galveno ideju -, es gribu rakstīt citādākas dziesmas, un pamazām atgriežamies tur, kur es biju iedomājies šo grupu vēl pirms pirmā mēģinājuma. Bez Jāņa es to neizdarītu, un man tiešām ir prieks, ka ģitāras lietas varu uzgrūst viņam. Kaut kā jāizdomā, kas jāizdara, lai mēs iepatiktos bundziniekiem, jo šobrīd ir diezgan bēdīgi. Izmēģinājām šodien ar Rūdi, kurš mums ir čoms, kas gatavs izlīdzēt pat tad, kad mūsu projekts nav viņa tējas tase, un mēs ar Jāni domājām, ka skan fakin greit, bet vai nu mums trūkst komunikācijas, mārketinga, prezentācijas vai objektīva paškritiska skatījuma uz mūsu produktu, tāpēc publika nav daudz augusi skaitā un bundzinieki rindā nestāv.
Dažreiz es gribētu būt kā mani veiksmīgie soctīklu draugi, kurus redzu tikai veiksmīgās situācijās, skaistos koncertos un pilsētās. Es arī internetā savas problēmas nogrūžu tikai šeit, un tikai tādas saldsērīgās. Ja nebūtu pārstājis lasīt, es labprāt lasītu citu cilvēku problēmas ar dzērienu rokās un priecātos, ka man nav tieši tādu problēmu, lai aizmirstu savas variācijas par bēdām un grūtībām.
Es gribētu klausīties jaunu mūziku un redzēt jaunus seriālus, bet es negribu iet uz koncertiem, iziet no savām pleilistēm vai, dies pasarg, vēlreiz noskatīties veselu sēriju seriāla un atklāt, ka tas ir tikpat slikts, cik "Shooter".
bet tu taču esi pietiekoši gudrs, lai saprastu, ka aiz mirdzošajām soctīklu fasādēm slēpjas anonīmas klabes, nogrimušas sarunas ar retiem patiešām īstajiem draugiem reti notvertajos divvientulības brīžos un spītīga problēmu neatklāšana nevienam. uz tevi arī var skatīties ar skaudību, ja spriež tikai tā.
AtbildētDzēstes pats apskaužu to imidžu, ko par sevi esmu radījis soctīklos
Dzēst