Dažreiz man šķiet, ka es ļoti tālredzīgi esmu sev uzkrāvis pienākumus un atbildības, lai nevarētu atļauties sākt no sākuma kārtējo reizi jaunā vietā. Es pat nevaru nomainīt darbu, kur nu vēl ko svarīgu. Šodien man riebjas viss, ko es daru, bet glābiņš ir tikai fantāzijās par to, ka kādā brīdī varēšu no visa atslēgties ballītē, vienatnē, divatā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.