Pagājšgad atvaļinājums bija sadrumstalots pa dienām, un, ja neskaita nometni, ņēmu brīvdienas tikai uz koncertu dienām vai kad bija jāveic kaut kādi ieraksti. Max hujova ir ņemt atvaļinājumu lai strādātu, un es ļoti novērtēju to, ka man ir iespēja strādāt [pagrīdes] kultūrā, bet tas ne tikai paņem enerģiju. Pagājšgad sāku saprast, ka ir nedaudz necienīgi pret mūziku, ja ražoju idejas pa ceļam uz mēģinājumu un mācos vārdus pa ceļam uz koncertu. Lai arī kādā veidā es krātu problēmas, kuras ielikt tekstos vai krātu emocijas, kuras ielikt melodijās, es gribu, lai smadzenes koncentrējas brīdī, kad reāli rakstu un komponēju.
Pirms gadiem rakstīju, ka lielākā daļa piezīmju ierakstu telefonā veikta pēc pusnakts, kas šobrīd jau sen nav realitāte. Darbs beidzot iestrādājis motivāciju iet gulēt pirms pusnakts, attiecības palīdz saņemties, taisīt ēst un nomazgāt traukus. Kaķis pieprasa tīrīt kasti, dažreiz kaste kā medijs ir izlaists un aizstāts ar grīdu vai kažoku. Dziesmām atstāts laiks tikai brīžos, kad pašas ienāk prātā (uz ielas, mājās) un kad ir negaidīti brīvs vakars, kuru pats sev neesmu sadirsis ar plāniem. Vai tā ir labāk, es nezinu, bet tā tagad vienkārši ir.
Atvaļinājumu pavadīju ar I. ceļojot, skatoties filmas, taisot ēst, staigājoties, iepērkoties. Biju pie ārsta, pie ģimenes, pie viņas ģimenes. Uzspēlēju šahu, uzspēlēju koncertu, uzspēlēju mēģinājumos. Šorīt no rīta saņēmos un gāju uz ikrīta dušu, lai iesāktu jaunu darba nedēļu. Nebija siltā ūdens.
***
Atskats no pagājušās sestdienas. Man bija prieks just, kā atmaksājas mēģinājumi, padomāšana par tehniku un mārketingu.
Ar šo ierakstu es tikai turpinu izpildīt plānu, ko nevienam neesmu apsolījis, bet esmu sevi pārliecinājis, ka esmu īpašs, jo vismaz reizi mēnesī kaut ko uzrakstu jau gadiem ilgi. Es zinu, ka tā nav, bet ķermenis to nesaprot. Pēdējie ieraksti ir haltūras, es katru reizi uzrakstu pēdējo ierakstu, un es redzu, ka mani turpina lasīt. Šī ir pēdējā saikne ar manu iepriekšējo personības periodu, un būs labāk, kad es vairs nerakstīšu, bet varbūt tad es sākšu aizmirst, kāpēc vispār jācenšas būt labākam.
AtbildētDzēstKatrā draugā ir lietas, kuras nevaru ciest, un šobrīd es lavierēju pa dzīvi cerībā, ka neuzduršos konfliktiem un visiem patikšu, jo kad es patīku citiem cilvēkiem, ir tik viegli aizmirst, ko es pats domāju par sevi. Man ir aizdomas, ka nevienam manam draugam nepatīk viņš pats.
https://www.youtube.com/watch?v=45di_iqqzeA
"kad es patīku citiem cilvēkiem, ir tik viegli aizmirst, ko es pats domāju par sevi" <3
Dzēst