Ķipa "jauns gads, jauns es" moments, jo es esmu dabūjis elektronisku cigareti un cenšos atmest 10 gadu ieradumu. Šodien ir astotā diena un es ceru, ka nebūs kauns, jo nebūs sanācis.
Vairākas reizes man parādījās domas, ka izņēmumu gadījumā jau var - ķipa vienu pirms vai pēc koncertiem, tikai tad, kad esmu bārā, reizi mēnesī, reizi nedēļā, un tas mani ļoti biedē, jo cigaretes pārvērtušās par kaut kādu apbalvojumu, uz ko tiekties. Esmu izlēmis, ka vienīgais izņēmums pīpēšanai ir džointi, 100% visi citi gadījumi sāks dienu skaitu no nulles.
Nedaudz uzlabojusies oža un garša, nedaudz patīkamāk elpot. Neesmu pieradis, ka rokas nesmird. Man kopš bērnības ir patikusi smaka, kas nāk no appīpētām rokām, vienīgā patīkamā ožas atmiņa no bērnības. Nav vēl nācies skriet, nevaru komentēt ieguvumus staminā. Nav arī bijis mēģis, kurā iztestēt plaušu kapacitāti, rīkles spriedzi un ilgo nošu spējās.
Naktī sapņoju par to, ka pīpēju vienu mentola cigareti kaut kādā ballītē. Kad izpīpēju, sapratu, ka es taču biju atmetis, bet tagad jāsāk no sākuma. Pamodos un biju tik priecīgs, ka tas tomēr bija sapnis.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.