Pusotrs mēnesis bez cigaretēm. Džointi joprojām ir vienīgais izņēmums. Un protams uzņemu litriem nikotīna caur tvaikiem. Tas atmaksājas mēģinājumos un koncertos. Laikam arī naudā? Un veselībā? Gan jau.
Es riktīgi kuļos cauri visam, tāda sajūta, kā lasīt grāmatu, izlaižot lapas. Vakar pazaudēju atslēgas. Esmu papildinājis nikotīna viļņus ar kafiju. Jau otrā nedēļa ar 2 secīgiem koncertiem. Sieva nikna, pats neizgulējies, haha. Vairāk nekā gadu ir tāda sajūta, ka pēc tā tur koncerta, pēc tā tur albuma, tad gan viss beigsies un būs laiks atpūsties, bet tā nav.
Es gribu gulēt savā gultā ar savu mazo ģimenīti, ēst garšīgus ēdienus un skatīties visus iekavētos seriālus, kamēr vēl ir gaišs. Tumsā, vai, pohuj, rītos gribu braukāt ar dēli. Gribu rakstīt dziesmas tik nenormāli lēni, ka visi aizmirst, ka no manis kaut ko vajag.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.