Dziļi

Dažas dienas ir iedvesma, bet nevaru īsti iekasēt. Šķiet, ka jāpaņem atvaļinājums uz dažām dienām, lai varu dažas naktis pasēdēt kaut kur un parakstīt. Sēžot darbā uzrakstīju tēmas, par ko rakstīt dziesmas, bet jau atkal esmu aizmirsis, kā vispār rakstīt vārdus. Neatceros, kā vispār kādreiz kaut ko esmu rakstījis.

Darbā kaut kāda mistiska sociāla hierarhija starp pīpētājiem. Divas kolēģes iet pīpēt divatā kādas 7 reizes dienā. Esmu aicināts līdzi 2 reizes dienā (ja vien pats nepiedāvāju (gandrīz nekad)). Viena cita kolēģe netika aicināta līdzi nevienam kādas 3 nedēļas, pīpēja viena. Šodien atkal viņu sāka aicināt līdzi. Nevaru saprast, vai viņa tika slepeni sodīta vai visiem viņa besīja, un šodien kāda neuzmanības dēļ viņu nevarēja neuzaicināt. Visi taču zināja, ka viņa pīpē.

Gribu mieru, bet miera nebūs.