22 novembris 2017

Panikas

Sēžu busā uz darbu, un, varbūt tāpēc, ka apsēdos ar muguru braukšanas virzienam, varbūt tāpēc, ka neesmu izgulējies, kādas 20 sekundes neatpazinu apkārtni caur logu. Atradu pazīstamus elementus, bet biju pārliecināts, ka braucam nepareizā virzienā, kaut kur 90 grādus prom, pa vietu, kur nevajadzētu būt ceļam. Nomierinājos tikai tad, kad pārbaudīju, ka esmu čista iekāpis savā maršrutā.

Kamēr man elektroniskā cigarete ir nodegusi, esmu nedaudz atsācis pīpēt, par ko man ir žēl. Vakar sapratu, ka nebiju sarakstījis jaunu dziesmu, kopš biju atmetis, un pēdējā laikā, kad atsāku, nāk ārā daudz, šķiet, kvalitatīva materiālā.

Es negribu sev pamatot smēķēšanas vajadzību ar to, ka šķietami labāk spēlēju ģitāru, bet tā doma jau man ir iesēdusies, un, lai gan es varu mainīt visas savas darbības un lielu daļu savu apstākļu, es nevaru tikt galvā ar smadzenēm.

Ārā ir auksts, bet ir migla; ārā ir auksts, bet ir tumšs.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.