Krīt

Pirms vairāk kā diviem gadiem biju tikko izvācies no mammas dzīvokļa, bez naudas, bez darba, bez izglītības un bez iestāšanās kādā universitātē. Toreiz bija apņemšanās - paziņoju tēvam, ka vairs nevajag man sūtīt naudu, jo es acīmredzot neesmu spējīgs izpildīt uz sevi liktās cerības. Ievācos dzīvoklī, kur par īri jāmaksā 45€, baigā bedre, sāku meklēt darbu. Mani neņēma pat par pavāru, haha, nu, man protams nebija arī attiecīgās izglītības vai pieredzes, bet tas tāpat bija sāpīgi.

Tagad esmu iekārtojies nu jau kārtējā darbā caur kontaktiem, un jo māku baigi nestostīties vajadzības gadījumā. Lai gan ķipa iet arvien labāk, nepamet sajūta, ka kuru katru brīdi atkal būs pizģets, jo atkal kaut ko dabūju pilnīgi nejauši.

---

Sestdien bija koncerts. Nospēlējām 20 dziesmas, un šķiet, ka tas pagāja ļoti ātri, turklāt ņemot vērā, cik ilgi gatavojāmies.

Par ko es domāju koncerta laikā:
1. dziesma - bļeģ sāk jau trūkt elpas, cerams, ka pāries
2. Izskatās, ka publikai patīk, viss skan ok, bet mans bass ir atskaņojies
3. Kamēr piesaku dziesmu, paniski skaņojos un sanāk stostīties.
4. Man pašam vairs nepatīk šī dziesma, bet cilvēki dzied līdzi.
5. Uznāk panika, ka es tik neskaidri dziedu vārdus, ka ieraksts būs nevērtīgs.
6. Šķiet, ka nesinhroni lieku klāt bekvokālus. Par ātru, cenšos stulbi signalizēt buņģierim.
7. Sāku spēlēt dziesmu, saprotu, ka neesmu ieslēdzis pareizo pedāli. Sapišu toni, sapišu notis.
8. Čista nav pareizais tonis.
9. Nedzirdu ne ģitāras tonalitāti, ne to, kurā dziedu. Šķiet, ka bass ir pilnīgi citā tonalitātē. Balssaites kustinu gandrīz tikai pēc atmiņas.
10. Sāk šķist, ka neviens neatpazīst šo dziesmu un nevienam nepatīk.
11. Pirms dziesmas izmetu joku, kas bija atsauce uz citu joku, bet man šķiet, ka publika to uztvēra kā uzbraucienu. Dziesmas beigās nav pareizo gaismu un dūmu, ko es speciāli biju ierakstījis programmā. Gan jau tāpēc, ka neizrunāju ar gaismotāju par to. Riktīga vilšanās. Grupa cenšas dziesmu beigt daudz par ātru. Vēl lielāka vilšanās.
12. Saprotu, ka esmu nenormāli nosvīdis.
13. Cilvēki kaut kā aizdomīgi labi atsaucas dziesmas sākumā, wtf, jauna dziesma. Mikrofona vads saplīst, bet man kaut kā automātiski liekas, ka nosprāgusi pults un skan tikai dzīvās bungas un kombji. Sākas panika. Mikrofons atsāk strādāt.
14. Sāku raudāt pantos. Dziesmu nospēlēju viduvēji.
15. Knapi tieku līdzi notīm, sāku dzirdēt pats savu nogurumu.
16. Nu, okei, diezgan normāli.
17. Manas siekalas kļuvušas par tādu biezu, slidenu masu, un, kamēr pieturu ar zobiem, nejauši noslienāju mediatoru. Nenormāli neērti spēlēt, nezinu, kā noslaucīt. Apjēdzu, ka esmu par maz kustējies kopš kādas 4. dziesmas, un ka mani filmē un to varēs redzēt.
18. Bungas un ģitāra sāk, man atkal nosprāgst mikrofona vads. Skaņotājs skrien, grib mainīt vadu, es saku, ka paņemšu uzreiz Jāņa statīvu un miķi, manējos aiznes. Tad saprotu, ka nevaru faking paņemt statīvu, jo visi vadi satinušies apkārt. Saucu atpakaļ skaņotāju, lai nes manu statīvu atpakaļ, ņemu miķi un lieku iekšā. Pagājušas kādas piecas mokošas stundas to darot. Sāku dziedāt. Cilvēki atsaucīgi as fuck, esmu priecīgs.
19. Kā parasti, nemāku pieteikt piedevas. Spēlēju bez enerģijas.

Es nezinu, kur pazuda 20. dziesma, kaut ko acīmredzot neieskaitīju.