30 janvāris 2018

ok

Es centos atgriezties pie sen aizmirstām lietām, piemēram soļu skaitītāja, ar ko mērīju savu pārvietošanos Tallinā, un izrādās, ka aplikācija ir tik ļoti novecojusi, ka ir pilnīgi nelietojama. Datus nevar eksportēt uz citiem servisiem, un pati aplikācija uzrāda tikai vienu dienu vienlaikus, nekādā veidā nav pārskatāmi.

It kā sīkums, un visticamāk ir alternatīvas, bet kāda jēga, ja tas nav tieši tas, ko es gribēju, vai ne.

Man vaicāja, kam ir vajadzīgs soļu skaitītājs vai dienas emociju dienasgrāmata (to lietoju kādus 8 mēnešus līdz pēkšņi pārstāju un neko ar datiem neizdarīju). Man šķiet, ka tas ir veids, kā ķipa meklēt identitāti, jo ja nevaru to atrast garīgi, tad jāizmanto reāli izmērāmi aspekti, piemēram, noietie kilometri.


2 komentāri:

  1. Piekrītu par izmērāmu aspektu lomu identitātes meklējumos. 2015. gadā pārņēmu "Dzīves ekseļa" ideju no kādas paziņas, nedaudz to pielāgojot savām vajadzībām un dzīvesstilam. Uzskatu to par ļoti noderīgu lietu (vismaz sev), lai apjaustu dzīves virzību, piemēram: http://ej.uz/dziivesprogress

    AtbildētDzēst
  2. Izskatās pēc labas statistikas. Man diemžēl pietrūkst dziņas manuāli uzkrāt tādus datus, tāpēc centos izmantot visādus automatizācijas veidus. Ir dienas, kad nav enerģijas skaitīt cigaretes, un ja pēkšņi saprotu, ka pēdējo nedēļu neesmu kaut ko pierakstījis, rokas nolaižas un tajā brīdī tā datu vākšana sabrūk.

    Lietoju aplikāciju Dailyo vai tamlīdzīgu, lai katru dienu ieliktu emocionālo atzīmi (1-5), un atķeksētu tās dienas aktivitātes (darbs, grāmata, pastaiga, mēģinājums, koncerts, randiņš, tīrīšana, garšīgs ēdiens). Kā jau minēju ierakstā, gadu es neizvilku. Pietika ar divām dienām, kad uznāca slinkums domāt par aizvakardienas noskaņojumu un ēdienu, lai dati šķistu bezvērtīgi.

    AtbildētDzēst

Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.