Rīts

neredzu jēgu dokumentēt šo dzīves posmu.

esmu iemācījies sarunāt ar sevi, ka aizeju laicīgi gulēt, ka pasportoju, ka nomazgāju traukus uzreiz pēc ēst gatavošanas, ka pieceļos 6.40 vai, kā šodien, 6.00. es tagad zinu, ka sešos no rīta radio atskaņo himnu. es zinu, kā smaržo vietējais narvītis 7.35. es zinu, cikos ierodas mani kolēģi, un esmu iemācījies atslēgt biroja durvis, lai gan atslēga nav īsti labi pievīlēta.

daudzu gadu laikā esmu iemācījies, kurš pretimnācējs man prasīs cigaretes vai naudu. grūtā ceļā esmu iemācījies sadzīvot ar emocionālām sāpēm. arvien veiksmīgāk varu tikt galā dusmu brīžos. vakar vairākas reizes paslīdēju, bet gribētos domāt, ka bija ne manis izraisīts iemesls.

esmu pateicīgs visiem cilvēkiem un apstākļiem, kas man ļāva nokļūt šajā labi apmaksātajā biroja darbā. joprojām sapņoju par iespēju strādāt naktī. būt pirmajam ofisā un mierīgos apstākļos sēdēt klusā telpā ar kafiju ir labi, bet sajūta pazūd ap pusdesmitiem. haoss starp pusdienām un darba dienas beigām ir pizģets. dažreiz tā "pizģets" laikā es strādāju daudz ātrāk, nekā no rīta, kas ir labi, bet cena ir slikts noskaņojums, kas var atsisties pret cilvēkiem, kuri izvēlas ar mani pavadīt savu brīvo laiku.

ja varētu, es gulētu visu rītu, celtos vakarpusē, kad nekas nespīd sejā, varbūt tikai saulriets, strādātu klusumā vai pie mierīgas mūzikas, naktī darītu visas pārējās lietas, un pie saullēkta putniem, aukstuma, tramvajiem un bulciņām līstu gultā.

gribu mēteli ar kapuci
jaunus instrumentus
pavadīt vairāk laika ar kaķi

esmu nedaudz dusmīgs uz sevi, ka izvēlējos pirkt jaunu telefonu. protams, škrobe, ka nospēra telefonu, kamēr tas tika sūtīts pa pastu, bet mans pašreizējais telefons funkcionē. telefons bija daudz dārgāks par taustiņiem, par kuriem sapņoju visu gadu. pieņemot, ka man atmaksās nozagtās pakas vērtību, es vairs neesmu pārliecināts, ka to naudu ieguldīšu telefonā.

ai