salikt dzīvi

Es te Tallinā daudz klausos mūziku: mazgājot traukus, mazgājoties, taisot ēst, ēdot un pa ceļam (un ceļš ir ilgs). Tā man kaut kā gadījās izklausīties visu savu kolekciju un pavadīt vairāk laika pārslēdzot dziesmas, nekā klausoties. Lai atjaunotu interesi darīt lietu, es savācos tikko miljons jaunu dziesmu, tajā skaitā nopirku (par minimālo cenu gan, haha) Gaujarta "Vibrācijas". Tagad rezultātā nelegāli 4+ gigabaiti man stāv neaiztikti, jo klausos šo pa riņķi un nesekmīgi cenšos iemācīties (atcerēties) tās dziesmas. Iespējams, ka vissarežģītākā mūzika, kas man vēl ir klausāma.

Haha, man šodien neiet, pirmo rindkopu uzrakstīju vienos, tagad jau gandrīz seši.

Vakardiena neizvērtās gluži tāda, kā plānoju, jo izrādās, ka universitāte taisa savu vīnu un dala svinīgos pasākumos litriem vien. Kad reibušā sajūsmā izskraidīju jauno celtni, kurā es pavadīšu trīs gadus, sanāca turpināt divatā ar ābolu vīnu un rumu manā dzīvoklī, un tad jau vairs nevarēja iet uz kori vai klases ballīti.

Un tagad jau gandrīz septiņi, bļeģ, man tiešām nav iekšā.

Es jau piedzimu seksīgs, o jā. Annas Vilnītes foto.