31 janvāris 2013

Alus un alus un koris un shit

Es kaut kā aizdomīgi aktīvi daru lietas universitātē. Nu labi, superapjomīgie pieraksti varētu būt skaidrojami ar to, ka man garlaicīgi, bet pieraksti ir pieraksti.

Angļu valoda ir traģiski garlaicīga joprojām. Tā ir devītās klases viela un kondicionāļus es tiešām varēšu izmantot viņas kontroldarbos. Pēdējos četros gados man nevajadzēja zināt, kā to sauc, un kaut kā tas līmenis ir diezgan apmierinošs. Un kāda huja pēc man jāmāk atstāstīt tas avīzes raksts, kurā pavirši aprakstīti kaut kādi pētījumi par atmiņu? Očeņ ironija, jo man grūti atcerēties lietas, kur nu vēl tās, kuras man nevajag. Pastāstiet, ko es ar šīm zināšanām iegūšu, nopirkšu pusdienas.

Universitāte šmuniversitāte.

Koris diezgan kūl. Basi esam vispār ģēniji. Ar altiem ņemas 20 minūtes, ar soprāniem kādas 15, ar vienīgo tenoru kādas piecas līdz desmit, ar basiem vienu reizi izdziedam un viss. Garlaicīgi nedaudz, iztērēju visu telefona bateriju spēlītēs un 4chan. Tad atsevišķais mēģinājums uzcītīgajiem, kuri rīt dziedās grieķu vēstniecībā. Es esmu koncertmeistars un spēlēju ģitāru, vūū.

Stāvam pie sarkanās gaismas, A mani pasauc un parāda uz Lido un pati smaidīga grozās. Seko piebilde, ka "nu nē taču, man nav maka", tāpēc ar L aizvelkam viņu uz turieni. Apēdu savu porciju, piebeidzu L porciju, izdzeru savu alu, piebeidzu L alu. Tagad vienītī dzeru to vīnu, kuru man nopirka mans dārgais lietuvietis. Tiesa gan, tādu vīnu nebiju baudījis - to sauc par Walter un tas nāk brūnā puslitra pudelē. Turklāt ir gāzēts - laikam dzirkstošā vīna paveids.

Bet vispār dirsa, sasolīt man vīnu un nopirkt bomžu alu pēc Užavas.

Šobrīd mūsu dzīvoklī viesojas vācietis, kurš izturas ar ļoti homoseksuālu pieskaņu. Un tad viņš man atzinās, ka spēlē fagotu, haha, dzīve.

Un šo zīmēja Pēteris Masļenčenko, kurš man piekrīt, ka vārdi un uzvārdi ir nepieciešami šajā blogā, bet nevar atļauties, bļa.


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.