Ja nebūtu runājis un staigājis ar A pirms došanās mājās, būtu tieši tik iedzēris, lai uzrakstītu visu, ko es šobrīd domāju. Bet nožēlotu pēc tām sešām stundām, kad man būs jāceļas, un tik tālu es vēl varu aizdomāties, par laimi.
1) Vasarā pret mani tieši pavērsās, izsakot konkrētu pārmetumu par to, ka es esmu galīgi slikti izteicies. Es sameloju lai izglābtu kontaktu.
2) Pirms gandrīz pieciem gadiem manu pirmo interneta dienasgrāmatu atrada divas meitenes, par kurām es rakstīju savas domas, uztaisīja traģēdiju, es izdzēsu visus pirmos ierakstus un pārtraucu kontaktus ar viņām uz pāris mēnešiem.
3) Vasarā es veltīju divus ierakstus cilvēkam, kurš mani aizskāra tiešā veidā, ar cerību, ka viņš izlasīs, un izlasīja arī, un tas bija vēlamais efekts. Ne ilgtermiņā.
4) Oktobrī es uzrakstīju tekstu, kurš nesasniedza neko, par ko es biju pārsteigts.
Auditorija ir neskaidra, un mērķauditorija ir neskaidra, bet personiskā dzīve jaucas rakstītajos tekstos. Šobrīd nedrīkstu aprakstīt ne reālos notikumus, ne manu spriedumus par tiem, jo tie ir tiešā veidā saistīti ar faktiskajiem bloga apmeklētājiem, un šis ir tas otrais gadījums, no kā cenšos izvairīties, jo, lai gan pilnīgi noteikti tas ir bloga materiāls, tas negatīvi ietekmēs reālo dzīvi.
Un man ir grūti nestāstīt, jo kopš maija man zudusi tā absolūtā uzticība, kuru var ieguldīt vienā cilvēkā. Tāpēc fragmentāri stāstu visu un visiem, bet nav kas pacenstos to izdzīvot ar mani, un, bļeģ, mazāk dzert, vai ne?
Satiku S šodien, tas bija diezgan kūl. Satiku vēl citus arī.
Pēdējie divi teikumi ir ļoti vērtīgi, jo var saprast, cik ļoti iedvesmots rakstīt es esmu šovakar, par spīti tam, ka neko nedrīkstu teikt.
Ar fotogrāfiju nelepojos (ilga ekspozīcija un kontrasta regulēšana, bļa), bet vajag taču būt kaut kam uz ko paskatīties šajā ierakstā, vai ne?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.