Rīgas mincis.
Tbilisi.
Viena no ielām, kur dzērām vīnu regulāri.
Man atmiņās uzvirmo tas siltums, kad skatos.
Kalnu bija drusciņ par daudz, bet pirmās dienas bija interesanti.
Jumti.
Mamma Gruzija.
Debesu zvani. Šeit jau filma spiežas cauri.
Kreizī fotošops bija vajadzīgs, lai izceltu tos burtus.
Šeit es tētim teicu, ka man vajag tehnisko pauzi. Viņš domāja, ka es iešu kaut kur urinēt.
Bet īstenībā es tikai filmiņu mainīju.
Ņau.
Gandrīz jau Rīga.
Vīns mūsu mīļākajā dzertuvē.
Tur bija daudz vīna.
Daudz Jēzus.
Daudz Jēzus 2.
Ņau.
Ņau ņau.
Šī ir pamatne dīvainajam tornim.
Dīvainais tornis.
Buļ.
Vēl Jēzus.
Kaut kas nav secībai pareizi. Šo varētu pārdot kā pastkarti, vai ne?
Tiešām secība nav kārtībā. Ko tagad darīt?
Buļ.
Pievērst uzmanību filmas gļukam kreisajā pusē.
Ļoti precīzi dokumentēta diagonāle.
Debesu zvani 2.
Tā man beidzās četras filmiņas trīs dienās.
Jo fotografēju katru akmeni.
Un katru baznīcu, protams.
Šī vieta nevienam nepatīkot, nesaprotu, kāpēc.
Esot nepareizi viss restaurēts.
Tur fonā Tbilisi.
Mūžam modrs.
Ak, cik spirituāli.
Katrā ielejā ir cita vīnogu šķirne, starp citu.
Šī ieplaka bija kalna galā. Ieplakā bija klosteris, bet vēl augstāk bija vēl klosteris. Pārāk daudz klosteru.
Tik daudz dieva vienas nedēļas laikā.
Vakariņas!
Ala. Tētim nepatika gaismiņas, bet gaismiņu varētu būt vairāk.
Rekur arī visi. Nu, var redzēt tēvu un drusku no visiem pārējiem.
Kompozicionāli ļoti skaistas bildes. Gaismas un krāsas arī lielākoties burvīgi izdevušās, varu skatīties vēl un vēl.
AtbildētDzēstPaldies. Gruzijā bija burvīgi gaišs, citādāka atmosfēra, kas piešķīra visam tādu noslēpumainu migliņu, turklāt tik daudz vertikāļu, ka mājas un objektus varēja, man neierasti, fotografēt arī no augšas vai apakšas.
DzēstTurklāt es salīdzinoši nesen sāku lietot fotošopu, kurā ik pa laikam atklāju, ka piepildīt savas nedefinētās vēlmes.
Dzīve tagad visiem nedaudz skaistāka.