Izgāju ārā uzpīpēt. Pirmajā brīdī šķiet, ka klusums, jo viegli, viegli snieg, rajons tukšs un nakts. Ja izslēdz manu elpošanu, tad tālumā var dzirdēt Krasta ielu, bet citādi klusums. Līdz brīdim, kad saklausu savādu dūkšanu zem blakus esošā korpusa. Nekad neesmu tādu dzirdējis.
Turpināju domāt par skaņām, kamēr kāpu atpakaļ augšā, un kaut kā sanāca iestrēgt pašam savu ierakstu un eksperimentu purvos kādas divas stundas. Šis, piemēram, ir pusotru gadu vecs un es īpaši tālāk neesmu ticis.
Bija kārtējais dīvainais vakars, kuri man nav bijuši "normāli" jau kādu laiciņu. Mūzika, video, sarunas, krāsotas sienas, mincis un tad atnesa apreibinošas vielas, tāpēc produktivitāte = 0.
Daudzus gadus esmu pētījis gāzes katla iekšpusi un centies saprast, kā tā kaste darbojas. Pirms dažām dienām mazgāju traukus tumsā, tāpēc pamanīju, kā katla apakšā uz flīzēm atstarojās liesma. Laikam jau puslīdz loģiski, ka katls nav slēgts apakšā, bet es nezināju. Galu tur nevar iebāzt, paliekot spoguli, arī neko diži nevar redzēt. Kad fotografēju no priekšas pa to mazo atvērumu, atklāju, ka liesma ir ļoti tumša, salīdzinot ar citām liesmām. Un, lūk, tas gan ir savādi, jo man šķita, ka šitā uguns ir, ē, siltāka par, piemēram, ugunskuru? Laikam jāpameklē kaut kāda informācija par liesmas temperatūrām, krāsām un gaišumiem.
Tad vēl es vienu nakti taisīju eksperimentu, nu, ne gluži, es trīs bildes tikai uzņēmu, jo slinkums gaidīt un nav pienācīgas aparatūras.
Un rekur otra puse ar pusminūtes ekspozīciju.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.