Hibrīdkarš

Pirms kāda laiciņa, blogger.com man paziņoja, ka vairs nedrīkstēs likt iekšā pornogrāfiskas bildītes, vai kaut kas tāds. Ou šit, es teicu, un momentā par to aizmirsu. Pēc dažām dienām, tajā pašā vietā bija paziņojums, ka, okei, sori, savu pornogrāfiju varat likt iekšā, bet tad vismaz ne komerciāli, ja?

Gugles darbinieku rakstiskais paskaidrojums bija šāds: tik daudz cilvēku iebilda, ka viņi piekāpās. Tad nu jādomā, cik cilvēku vispār lieto blogger.com pakalpojumus, ka tie daži tūkstoši iebildēju sastādīja pietiekami svarīgu daļu un šī platforma ņēma un atcēla savu lēmumu.

Tas, ko gribēju pateikt, ir apmēram šis: varbūt nekarojam caur blogiem, jo mēs praktiski esam pēdējie šajā platformā.

Oua oua

Šeit dzēru skrūvi ar greipfrūtu sulu.

Dažas dienas iepriekš, mamma man teica, ka tas esot aknām vissliktākais no kokteiļiem. Es neticēju, ieguglēju, noticēju, bet nemācījos. Nepilnas 12 stundas vēlāk, es nebiju spējīgs nosēdēt, iedzert tēju vai uzvārīt olu, jo galva plīsa pušu. Palīdzēja tikai miegs un aukstas rokas uz manas pieres, un siltie mierinājuma vārdi, kuri palīdzēja tikai tāpēc, ka tika izteikti, nevis saturiskās jēgas dēļ. Un tas ir tas, ko es gribētu atcerēties. Nevis visa tā draza, kas tiek sarunāta un par ko paliek pierādījumi čatā, īsziņās un blogos.