1. Mūzika
Grupa, par kuru runāju kopš rudens. Internetā iepazīts basists un dziesmu autors, viņa atrasta vokāliste un taustiņniece, es spēlēju ģitāru, pāris dziesmās dziedu un taustiņi. Laikam beidzot esam vienojušies par nosaukumu. Pirms kāda mēneša man pavisam nosprāga portatīvais un, būšu atklāts, man nekad pat prātā neienāca taisīt rezerves kopijas taustiņu un bungu failiem. Bija bēdīgs mēģinājums bez datora, pēc kura basists piedāvāja pajautāt kaut kādam draudzīgam bunģierim, vai negrib spēlēt ar mums, un tā nu mums pievienojās mans mīļākais bundzinieks. Izrādās, es ar viņu biju iepazinies nedēļu iepriekš nesaistītā pasākumā. Lielākais kaifs ir nevis viņa tehniskās spējas, kuras viņam nenoliedzami ir, bet tieši tas, ka mēs varam perfekti saspēlēties pat neskatoties viens uz otru. Piecas dziesmas + divi kaveri.
Kaut kad dzēru ar cilvēkiem. Mani uzaicināja spēlēt bungas, bet izrādījās (hahahahaha), ka ģitāru spēlēju labāk. Galu galā, es spēlēju basu un dziedu jaunā grupā. Bija viens diezgan veiksmīgs mēģinājums. Bļauju un situ pa stīgām, varētu būt sliktāk. Plāns savākt kādas sešas dziesmas, izdemolēt rokbārus un mazfestus un tad pensionēties Dienvidrīgā.
Rīt mēģinājums, ko vairs negribu. Spēlēšu ģitāru. Man pajautāja, ko domāju par "I shot the sheriff" spēlēšanu, es paliku nenormāli bēdīgs.
2. Viss cits
Par to mūziku uzrakstīju pirms stundām astoņām, pienākuma pēc.
Es biju pilnīgā pazemes teātrī, kur spēlēja džezu un pīpēja virtuvē. Bija krievs ar ģitāru, no kura pāris reizes aizņēmos ģitāru, lai valdzinātu meitenes, ko sen nebiju darījis. Tad pēkšņi visi man pazīstamie bija pazuduši. Cigarešu, protams, nav. Izpīpēju to puscigareti, ko uz pelnu trauka atstāja Emma. Uzkāpu uz skatuves, lai paspēlētu basu kopā ar džezistiem. Atradu vēl pāris meitenes, ar kurām laikam esmu iepazinies, bet absolūti neatceros, kāds deva pīpi, bija jāpaspēlē vēl, sakasīju vēl drusku tabaku, veicu vairākus apļus pa māju, beigās atklāju, ka Emma guļ un sargā mūsu somas.
Karolina mani uzaicināja uz savu pēckāzu ballīti. Es nebiju šaubījies, ka vairs neesmu viņas goda viesis, tāpēc biju pat mazliet pārsteigts, kad tiku iekļauts sarakstā kopā ar koriem un dejotājiem. Nezinu, kā labāk. Kora pasākumos vienmēr varēju paļauties, ka nebūšu pazudis, jo blakus būs viņa, tagad viņa būs galvenā varone un es esmu tas pidars, kurš sabojāja mūsu draudzību mēneša laikā.
Nu ko vēl vajag. Sākām skatīties True Detective. Skaistākais seriāls pasaulē, vismaz vizuāli. Forši aktieri un stāsts arī interesants, par spīti tam, ka drāma. Dekstera un BrBa mentu drāmas man ļoti traucēja kopējo baudu, TD daudz veiksmīgāk. Ziniet, kas ir izcili stulbs seriāls, bet es tomēr skatos? The Arrow. Un klāt tam - Flash. Kaut kā iesāku kaut kad rudenī vai janvārī vai vienalga, tagad nevaru atkratīties. Ik pa laikam uzlieku, mazgājot traukus, par spīti tam (vai tieši tāpēc), ka viss atkārtojas.
Bija ziemeļblāzma un man nav vārdu, lai to aprakstītu. Turklāt man ir aizdomas, ka neviena fotogrāfija nepiefiksēja to, kā bija īstenībā - varbūt kaut kur bija spilgtāk, bet tas, ko es redzēju, bija pārāk vājš, lai to piefiksētu ar ekspozīciju mazāku par sekundi, kropļojot realitāti. Tā var izskaistināt, bet ne dokumentēt. Vēl es atklāju, ka "mazāks par" zīme sačakarē blogger.com smadzenes, jo tikko dabūju pārrakstīt gandrīz visu rindkopu, kuru sabojāja viss, kas atradās starp "<" un zvaigznītēm.
***
Pēdējā laikā esmu saticis daudz kaķu. Četri varbūt nav ļoti daudz, bet tas ir cipars, kas atšķiras no nulles par dažiem pāriem. Vakar vai aizvakar, neatcceros, kad sniga, stāvēju pie mājas un uz šalles pamanīju balti oranžu spalvu, uz kuras kāda sniegpārsla jau bija izkususi un pārvērtusies ūdens pilienā.
Bļeģ.
***
Bildes. Vispār es beidzot pabeidzu filmiņu, bet uz kartes tikko palika 5 centi, kabatā 1,6€, krājkasē varbūt kādi divi eiro melnajos savāksies, un rīt mēģinājums, par kuru man jāmaksā trešdaļa no 10€.
Teātris, Emma, Andrejs, pa vidu kaķis, slinkums pisties ar formatēšanu, paldies, ka lasi, bet ir pustrīs un es nespēju savilkt kopā nekādu tekstu šobrīd.
Par to mūziku uzrakstīju pirms stundām astoņām, pienākuma pēc.
Es biju pilnīgā pazemes teātrī, kur spēlēja džezu un pīpēja virtuvē. Bija krievs ar ģitāru, no kura pāris reizes aizņēmos ģitāru, lai valdzinātu meitenes, ko sen nebiju darījis. Tad pēkšņi visi man pazīstamie bija pazuduši. Cigarešu, protams, nav. Izpīpēju to puscigareti, ko uz pelnu trauka atstāja Emma. Uzkāpu uz skatuves, lai paspēlētu basu kopā ar džezistiem. Atradu vēl pāris meitenes, ar kurām laikam esmu iepazinies, bet absolūti neatceros, kāds deva pīpi, bija jāpaspēlē vēl, sakasīju vēl drusku tabaku, veicu vairākus apļus pa māju, beigās atklāju, ka Emma guļ un sargā mūsu somas.
Karolina mani uzaicināja uz savu pēckāzu ballīti. Es nebiju šaubījies, ka vairs neesmu viņas goda viesis, tāpēc biju pat mazliet pārsteigts, kad tiku iekļauts sarakstā kopā ar koriem un dejotājiem. Nezinu, kā labāk. Kora pasākumos vienmēr varēju paļauties, ka nebūšu pazudis, jo blakus būs viņa, tagad viņa būs galvenā varone un es esmu tas pidars, kurš sabojāja mūsu draudzību mēneša laikā.
Nu ko vēl vajag. Sākām skatīties True Detective. Skaistākais seriāls pasaulē, vismaz vizuāli. Forši aktieri un stāsts arī interesants, par spīti tam, ka drāma. Dekstera un BrBa mentu drāmas man ļoti traucēja kopējo baudu, TD daudz veiksmīgāk. Ziniet, kas ir izcili stulbs seriāls, bet es tomēr skatos? The Arrow. Un klāt tam - Flash. Kaut kā iesāku kaut kad rudenī vai janvārī vai vienalga, tagad nevaru atkratīties. Ik pa laikam uzlieku, mazgājot traukus, par spīti tam (vai tieši tāpēc), ka viss atkārtojas.
Bija ziemeļblāzma un man nav vārdu, lai to aprakstītu. Turklāt man ir aizdomas, ka neviena fotogrāfija nepiefiksēja to, kā bija īstenībā - varbūt kaut kur bija spilgtāk, bet tas, ko es redzēju, bija pārāk vājš, lai to piefiksētu ar ekspozīciju mazāku par sekundi, kropļojot realitāti. Tā var izskaistināt, bet ne dokumentēt. Vēl es atklāju, ka "mazāks par" zīme sačakarē blogger.com smadzenes, jo tikko dabūju pārrakstīt gandrīz visu rindkopu, kuru sabojāja viss, kas atradās starp "<" un zvaigznītēm.
***
Pēdējā laikā esmu saticis daudz kaķu. Četri varbūt nav ļoti daudz, bet tas ir cipars, kas atšķiras no nulles par dažiem pāriem. Vakar vai aizvakar, neatcceros, kad sniga, stāvēju pie mājas un uz šalles pamanīju balti oranžu spalvu, uz kuras kāda sniegpārsla jau bija izkususi un pārvērtusies ūdens pilienā.
Bļeģ.
***
Bildes. Vispār es beidzot pabeidzu filmiņu, bet uz kartes tikko palika 5 centi, kabatā 1,6€, krājkasē varbūt kādi divi eiro melnajos savāksies, un rīt mēģinājums, par kuru man jāmaksā trešdaļa no 10€.
Teātris, Emma, Andrejs, pa vidu kaķis, slinkums pisties ar formatēšanu, paldies, ka lasi, bet ir pustrīs un es nespēju savilkt kopā nekādu tekstu šobrīd.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.