viens otru maķenīt mānām
bet zvērē patiesību
mana roka zem tavām drānām
Joprojām īsti nejēdzu dzeju, bet, par spīti, tomēr ir mīļākais dzejolis.
Kristaps kaut ko stāstīja par ļevu dzejas grāmatiņu, bet man nenormāli patīk.
Kā es, izlasījis piecus dzejoļus, jau stāstīju klātesošajiem, dzejoļi ir brīnišķīgi, jo ir "slikti". Varbūt aiz grāmatu kalniem, akadēmijām, brillēm un šallēm vairs nevar uztvert ironiju, bet autoriem nevar pārmest literārās izteiksmes veida nepārzināšanu, jo katra četrrinde ir prezīci izstrādāta - ritms un atskaņas 10/10. Joks tāds, ka tēmas un temati ir reducēti līdz neciešami ikdienišķi praktiskām situācijām (skatīt grāmatas nosaukumu). Un varbūt tāpēc dzejniekiem un dzejistiem grāmata nepatīk? Jo nav jūtamas dvēseles ciešanas?
Vakara plāns (no [7.] nodaļas Mīlas dzeja)
Pilnas kabatas baranciņu
Sazagos ar gudru ziņu
Laiks paies, kamēr Sanitu lauzīšu
Atpūtas brīžos pa drusciņai
grauzīšu
Redziet, es KKC randiņā esmu atvēris Tinder, kamēr meitene no studentu pašpārvaldes stāvēja tualetes rindā. To dzejoli es saprotu. Tad nu varbūt esmu proletariāts, bet varbūt esmu reālists.
Rekur grupasbiedri. Rekur spēlējam. Protams, ka tikai atkārtojumā pamanu, ka sajaucu vārdus un faking nerīmējas vienā no pantiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.