Pēkšņi, kad mums visiem piedāvā izvēlēties, par ko kļūt, kad cilvēki dzīvo ilgāk, nekā jebkad agrāk, kad var katru dienu uzvilkt citas drēbes un vienā dienā ēst gan vistu, gan cūku, apcepot ar kartupeļiem govs piena sviestā, kad var piecus gadus studēt mazjēdzīgas humanitārās zinātnes, pēkšņi tas pārspīlētais identitāšu skaits ir pārpildīts, un es nezinu, kā es varu palīdzēt sabiedrībai, kur nu vēl sev. Kuram vajag fotogrāfu, kuram vajag žurnālistu, kuram vajag mūziķi. Tās visas ir fāzes un hobiji, jo es negribu sacensties, es gribu savu konkrētu lomu, uz kuru nepretendē tūkstošiem citu cilvēku.
Meitenes sastāda neiedomājami mazu daļu no manām problēmām. Es gribētu, kaut lītu nedēļu. Tad ātrāk tu no šeienes prom neietu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.