Nesaprotu, ko jūs manī redzat, un vispār nesaprotu, ko citos vajadzētu saskatīt. Mēs esam sarežģīts molekulu kopums, kuram paveicās saglabāties vienkopus ilgāk par citiem molekulu kopumiem. Neticu, ka eksistē brīvā griba, mūsu starpneironu savienojumi ir tikai reakcijas starp subatomu daļiņu situācijām, kas izveidojās nevis nejauši, bet tiešā veidā atbildot uz citām daļiņām, un galu galā, atgriežoties makro līmenī, personības ir tikai apkārtējā kolekcija, kura savākta balsoties tikai uz ģenētiskā un audzināšanas līmenī veidotiem principiem. Kad tika veikts eksperiments, kurā dāmai paziņoja, ka viņas prātu tagad kāds kontrolēs ar čipu smadzenēs, viņas darbības kļuva katastrofālas, jo pazuda jebkādi principi un atbildības sajūta. Un tā nu es domāju, ka mēs, klucīši, kas krīt un būvējas ar trīs Ņūtona likumiem trijās dimensijās, jo kvantu fiziku es nejūtu, varam darboties tikai tā, kā mēs tieši tagad darbojamies, un es neesmu spējīgs izdarīt nevienu fizisku darbību, kuru nevēlos veikt, un es atsakos saprast, ka, ja mums ir abpusējs savienojums, kaut kas varētu neizdoties.
Biju Pļavniekos, rakstījām sintezatoru. Tad dzēru vīnu, Čomskī viskijs, tad vīns, un tad laiks iet.
Caur baltu puteni klūpot
pulss aizkusis elš.
Caur vai ap tavu dzīvi
zogas mans ceļš.
Diāna teica, ka es varētu uzrakstīt savu pirmo dzejoli.
Kaut kā sanāca,
ka dzīvi savāci.
Man kaut kā nē.
Es nemāku rakstīt dzeju.
Nakts tumsā vairs nevar redzēt citus, ko vainot, un tad paliek tikai mans riebuma pilnais atspulgs logā, un laikam jebkura metafora, kurā izmantots logs, ir ļeva, bet vai tad, vai tad tāds nav ikviens.
Nekas nav mainījies, viss ir dziesma Apļi un šī nākamā bilde ir redandwhite.jpg
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.