Ceturtdienas koncerts bija brīnišķīgs. Tiesa, es biju tik pārguris pēc tam, ka nebija spēka dzert. Mums negaidīti samaksāja, bet lielāku prieku man deva kebabs, nekā tie divi aliņi, no kuriem vienu pilnu es atdevu Diānai.
Piektdien Zundā bija forša elektronika un tad vēl neforša elektronika, kas man nelikās ne baudāmi, ne smieklīgi, bet es tur laikam biju minoritāte. Fočēju, dzēru bezmaksas aliņu, nejauši kļuvu augstu, un tad, pēc pusstundas rindas maķītī, es sapratu, ka ģībšu, tāpēc izstājos no rindas un aizbraucām mājās.
Vakar gribēju uz pāris stundiņām iedzert centrā, tā vietā runājos ar Elizabeti pie kafijas, sapratu, ka nav daudz cilvēku, kurus gribu satikt, aizbraucu mājās lai ceptu picu. Un tad man bija pica, un tad atbrauca Ildze.
Tagad palikušas tikai sastāvdaļas, atmiņas un nogurums.
Vakardienas zibens bija brīnišķīgs. No sākuma pērkona nebija vispār, tikai attāli uzplaiksnījumi. Izliecos ārā pa logu un blenzu, kā violetā mākonī ik pa laikam iedegās dzeltenbaltas svītras, uz sekundes simtdaļām ļaujot noprast, ka tā nav mākoņu sega, bet gan neregulāra čupa ar gubām un spilveniem. Visa elektriskā darbība risinājās starp rietumiem un ziemeļiem, lai gan vairākas reizes redzēju zibens atspīdumu tikai uz mājām, bet ne debesīs, tāpēc varbūt kaut kas notika arī dienvidos, kur varbūt bija mazāk mākoņu, vai tie bija augstāki? Neesmu pārliecināts, skatījos tikai pa ziemeļu logu. Kādā brīdī virzienā ZZR-ZA sāka virzīties balts, zems mākonis. Violetais fons palika, bet baltais caurulei līdzīgais veidojums atstaroja pilsētas dzeltenās gaismas. Pirmajā brīdī izskatījās pēc atmosfēriska cunami, un es ļoti cerēju, ka tas atnesīs vētru man tuvāk, bet nekā. Pārplanēja pāri ātri, klusi un mierīgi. Žēl, ka kamera aizdota.
Tad nu rekur piektdiena.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.