Taustiņi danco

Man te pārmet, ka nerakstu, kā jau katru reizi, kad satieku Līvu, nu labi, tas jau bija pirms nedēļām, bet, nu, es izlieku visu savu prozu sarakstēs ar cilvēkiem.

M: Tramvajā dramatisks pārītis strīdās stulbā valodā
M: tā kā spāņu, bet neglītāka
M: moš kaut kāda centrāleiropa vai balkāni

I: dramatiski?

M: nu, bļaustās

I: nu tad dramatiski
I: man nepatīk taisīt drāmas publiskās vietās
I: nu
I: es tā arī nedaru
I: bet uz citiem skatīties gan patīk

M: njā, man ar
M: mmm, čalis tagad dzied

I: kā? smuki?

M: meiča arī
M: ne pārāj

I: tad jau viss ok

M: ķipa pareizi, bet kaitinoši

I: ok, ok, mārtiņ
I: tev jau nepatīk kā daudzi dzied

Un tā tālāk, un tā joprojām.
Šodien krāmēju ķieģeļus, raku, skrēju apkārt, filmēju, tad man sāka čomi liet par brīvu, tad bija jādejo, tad bija jādzied un jādejo, tad bija jāpalīdz lēdijām, tad tinu cigaretes nejaušajam žiguļa šoferim. Un rīt jābrauc uz Daugavpili, jānospēlē pa rubli, jāpiedzeras, un tad ir jābrauc atpakaļ sestdienas rītā, jo sestdien pa dienu man jārok citā Rīgas pusē, un tad jāfotografē vēl citā Rīgas pusē, un tad laiks iet. Un svētdien atkal jārok. Un kas tik vēl ne.

Bučas, a bilžu nebūs.