kuru katru dienu tu sapratīsi, ka teksts šajā vietnē ir pārstājis mainīties, jo es vairs nerakstu, bet tas nekas.
kopš pēdējā ieraksta bija daudz svētku un ceļojumu. svētki kā svētki, diezgan forši.
mana pieredze kalifornijā bija ļoti savāda. es tur aizbraucu un pa lielam visu jau zināju. braucot cauri losandželosai, atpazinu ielas, kanālus, piekrasti. visur sapratu valodu. mācēju pasūtīt starbucks, sapratu, kāpēc starbucks kļuva tik populāra iestāde (jo pagaršoju kafiju citās vietās), zināju, cik % dzeramnauda jāatstāj. ēdu burgerus, picas, avokado, dzēru daudz limonādes. uz ielas mani uzrunāja čalis, pajautāja, kā man iet, ko daru. parunājos, kamēr kopā gājām pāri ielai. ar to arī viss beidzās, viņš man neko nestreļīja un nemēģināja nozagt. viņš vienkārši bija jauks, un nevienam no mums nebija nekā labāka ko darīt tajā minūtē, kuru pavadījām kopā. redzēju to trako kristiešu sektu, kas sludina, ka dievs ienīst grēkotājus, tajā skaitā gejus un hipsterus. redzēju, kā citi kristieši ar viņiem skaļi sabļāvās. redzēju protestu, kuru apsargāja ļoti draudīgi policisti. staigāju janvārī pa siltām ielām ar hudiju, kameru un picas kasti. izmēģināju to filmu prikolu, kad rokā 3 kafijas krūzes, un rādu pasi kā policista apliecību, lai mani ielaiž bez rindas aizžogotā teritorijā.
norvēģija bija skaista, draudzīga, dārga, trīsdimensionāla. atgriezties rīgā pie sabiedriskā transporta, kuram nevar uzticēties, bija skumīgi. bet normāli. man visa dzīve šeit, atgriezties es māku diezgan labi.
kaut kā biju pilnīgi ārā no rutīnas, un tas sāka pietrūkt. vajag to straglu, un vajag to situāciju, kad pazīstu veikalus un māku iepirkties lēti.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.