Šis un visi turpmākie ieraksti ir un būs pēdējie ieraksti. Nezinu vēl, cik daļās, varbūt šī ir pēdējā daļa pēdējam ierakstam, bet varbūt es atkal atradīšu lielo rakstīšanas mūzu un šis kļūs par mīmu, un mans pēdējais ieraksts būs 400 daļās desmit gadu garumā.
Pēdējos mēnešus mokos ar depresiju. Man nav uzstādītas diagnozes, un esmu diezgan drošs, ka šo mentālo stāvokli ir izraisījis konkrētu uzturvielu vai vitamīnu trūkums organismā, bet nekā citādi es to nevaru nosaukt. Miegs ir pasliktinājies. Grūtāk aizmigt, gandrīz neiespējami piecelties. Varbūt tas ir saistīts ar sauso gaisu? No rīta jūtos izslāpis, galva smaga kā akmeņi, jūtu riebumu pret domu, ka kaut kas jādara.
Agrāk bija ļoti viegli piecelties, ja zināju, ka šodien būs kaut kas foršs. Kad sāka parādīties rīta pretīguma sajūta, sāku domāt, ka varbūt man vairs nepatīk mans darbs. Tad man sākās albuma ierakstu sesijas, uz kurām piecelties bija tikpat grūti, tāpēc šo domu atmetu.
Brīžos, kad jūtos tik slikti, kā šobrīd, es sāku pamanīt lietas apkārtējos, uz ko citas reizes pieveru acis. Ļoti uzkrītoši ieraugu to, kā cilvēki ar kaut kādu izkoptu personalitāti cenšas saglabāt ilūziju par sevi, kamēr sliktās īpašības spiežas cauri. Redzu, kā brīžos, kad ir viegli palīdzēt vai būt pieklājīgam, viņi ir izpalīdzīgi un jauki, tik ļoti ejot pretī, ka tas nav normāli pat ļoti jaukā sabiedrībā. Apkārtējie to pamana, un sāk runāt par to, ka, jā, viņi nu gan ir eņģeļi. Bet neviens nevar būt eņģelis. Es esmu redzējis, kā tie paši cilvēki aizmirstās un izdara kaut ko savtīgu. Es esmu dzirdējis, ko viņi pasaka, kad tuvumā nav viņu lielāko fanu, kad viņi domā, ka esmu viens no puišiem ar kuriem var parunāt par vecenēm. Es esmu redzējis, kā fake humble cilvēki pēc viena dzēriena grib paspīdēt ar to, cik viņi ir forši, pārtrauc citus, izrādās, uzkrītoši neklausās apkārtējos. Mums visiem ir savi sūdi un demoni, un tas ir okei, bet es nespēju uzticēties personai, kas izturas pret līdzcilvēkiem ar tik lieliem kontrastiem. Ir uzreiz skaidrs, ka visa tā labā izturēšanās ir mākslīgi veidota ar konkrētu mērķi - patikt.
Es arī gribu patikt cilvēkiem. Tu arī, vai ne? Tas ir okei. Bet ja tu slēpies aiz izkopta kautrīguma, tad tu zaudēsi šo sociālo spēli.
Man ir prieks, ka mans mazais draugu loks ir tāds, kam es varu uzticēties, jo esmu redzējis viņus visus grūtos brīžos, viņu sliktās īpašības man ir zināmas, kā arī viņi saprot, kas es esmu un kāpēc es brīžiem esmu apātisks, dusmīgs vai kaitinošs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.