12 maijs 2020

Pēdējais ieraksts, otrā daļa

Man vajadzēja atrast vienu ierakstu no 2014. gada. Kļuva nepatīkami lasīt vecos ierakstus. Foršas bildītes klāt pievienotas, tas vienīgais labums. Mani personības cikli ilgst, cik, divus gadus? Šo atceros jau kopš 15 gadu vecuma, kad ik pēc kaut kāda laika sāku dzēst vecus ierakstus. Feisbukā katru dienu, kad man piedāvā atskatīties uz manis rakstīto iepriekšējos gados, es dzēšu ārā, vai izņemu tagus. Man ir kādas 5 izdzēstas dienasgrāmatas, 3 pamestas, viena kaut kur stāv starp grāmatām dzīvoklī (pati pirmā, ka tik ne no 14 gadu vecuma).

Vai pienāks brīdis, kad man vairs nebūs kauns par relatīvi nesen rakstītām lietām?

Šobrīd lielākā problēma ir tā, ka dzīvoju tieši starp savu jaunības maksimālismu un to nākamo posmu. Kas ir tas nākamais posms? Vecuma marasms vai kas cits? Bet, jā, jaunība līdzi velkas. Varbūt bez tās pārstātu nodarboties pat ar mūziku. Tas gan būtu dirsā traki.

Lietas, kuras līdz šim esmu pametis pusvārtā:
fotogrāfija
videogrāfija
rakstīšana
mācības

Šis saraksts ir man pašam, kad gribu par daudz lielīties. Realitāte ir tāda, ka padevos visās jomās, dažās ātrāk par citām. Man beidzās spēks gribēt visu.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.